Aarzemnieki - Cietos Vākos | Текст песни

• Тексты песен
• Aarzemnieki
• Cietos Vākos

Kaut kas pazīstams, bet aizmirsts,
kā sajūta, kas kādam trūkst,
tas atkal atradis ir mani,
kāds tēls no pasakām, varbūt.

Uz putekļaina koka galda
stāv grāmata, no lapām tā,
ietērpusies melni - balta
kā burve mani vilina.

CHORUS:

Cietos
vākos ielavīties,
pasapņot un aizsapņoties,
never tos ciet,
ļauj man nozust mazliet.
Mīkstos vākos savīstīties
patverties un nenobīties
ja miegs iezogas,
tas jau nav - tas jau nav - tas jau nav - tas jau nav
nekas.

Kāpēc nedodos es biežāk
tepat vien - apkārt pasaulei
bez līguma ar pašu velnu
uz ēzeļa līdz Brēmenei.

Silmačos ir Skroderdienas,
Faraonam mūžīgs lāsts,
kurš vainīgais un kurš ir cietējs,
par to ir nebeidzamais stāsts.

(CHORUS)

Vēja
brāzma šūpuļtīklā,
atšķirta stāv grāmata,
cik patīkami redzēt tevi
pie mājas, kaut kur tuvumā.

Reizēm šķiet, es tikai tādēļ,
sapnī iegrimt nebaidos,
jo tu kā pieturzīme
dzīvo visos teikumos.

(CHORUS)

Aarzemnieki еще тексты