Tā tas bija, tā gadījās - Vēl viens, vēl viena ieskatījās. Kā mēdz notikt, tā notikās - Viņš viņu bez prāta un atgūšanas, Bet viņa viņu nemaz...
Viens ar otru tie runāja. Viens ar otru tie dejoja. Viens ar otru tie dzīvoja. Kaut viņš saprata - viņa to nemīlēja, Tomēr apsolīja: "Ja Tev nav ūdens, Es būšu tas ! Ja Tev nav maizes, Es būšu tā ! Ja Tev nav uguns, Es būšu tas ! Ja Tev nav, Tu, cietsirdīga, ja Tev nav ..."
Vai pēc tam kaut kas mainījās, Vietās savās vai nostājās ? Un pat tad, ja viss izbeidzās, Es zinu, ka vienmēr būs kāda vai kāds, Kas piedāvājās: "Ja Tev nav ūdens, Es būšu tas ! Ja Tev nav maizes, Es būšu tā ! Ja Tev nav uguns, Es būšu tas ! Ja Tev nav, Tu, cietsirdīga, ja Tev nav ..."