Paskaties, kā pār mums saule riet Un nekur projām man vairs neaiziet Jo kā durvis neatvērtās tumsā pazūd mana balss Te tas ir, manas dienas skaistais gals
Paskaties kā tas logs veras ciet Un kaut kur divi trubadūri dzied Par šo nebeidzmo ceļu, kurā gaisma sauc mūs līdz Te tas ir, manas pusnakts agrais rīts
Saule riet Un mēs tai rietam līdz Saule riet Vēl tālu, tālu rīts Saule riet Bez skumjām atvadām Aicinot mūs iet Tur kur saule mūžam nenoriet
Paskaties, putni vēl nebeidz smiet Un vēlreiz gribas viņiem līdzi skriet Tomēr horizonta klintis manam ceļama pāri krīt Te tas ir, to var just ne ieraudzīt.
Te tas ir, brīdis izdomāts Pusnakts vēla jau dun un krāc Lūzt stari debesīs, pelni jūrā krīt Gaisma nodzisīs tulīt