yeah , ah , es tagad sēžu un brīnos , nesaprotu kapēc , tik daudz cilvēki slimo , pazūd bez vēsts , kādam konstatēts vēzis , citam nomiris tēvs , cits kā mākonis izgaist kad nav vairs ko ēst , es zinu spēks , jā , tas daudziem trūkst , arī nervi kā zari lūzt ,yea , tas ir risks , nezinot , kā būs , kādu dienu tu smejies , citam asaras plūst , šobrīd dzīvot ir grūti , valstī bezdarbs un naids , jauni cilvēki , kas mācās un uzpīpē spaisu , vienam parādi krājas , citam atņēma mājas , un tev vēl liekas , ka tev ļoti nelabi klājas , nē , un saki paldies Dievam par to , ka vari dzīvot , tā kā tagad dzīvo tu , jo , tev ir ko ēst , tev ir mājas , draugs , tikmēr citiem nekā no tā nav .
kad debesis pazemēēēē , ej meklē līdz sameklē , sevī vārdus , kas pasaulēēēē , ļauj laimi sēt , ļauj laimi sēt .
stāvu neziņā , kas tad notiks rīt , vai mēs spēsim viens otru vienmēr atbalstīt , apkārt invalīdi , slimnīca ir pārpildīta , visur kur vien paskatos tur apkārt tikai ļaunums slīd , es tagad sadzirdu balsi no ielas puses , no malas , tur mazai meitene salst , nav blakus mātes , kas pados roku un ies , tur patās bezpajumtnieks , kas stāv pie ķieģeļu sienas un prasa naudu , tā ir tā pasaule tāda , ja katrs dzīvo kā māk , bet tomēr jāapzinās , ka kādam sāp , daudz vairāk nekā tev šobrīd , kaut kādam sadot pa zobiem , un citam prātā nāk kodiens , vajag glābt , šos visu nabadzīgos cilvēkus , kuri neredz gaismu , lai arī kā gribētu,kur ir laime un prieks, lai visi dzīvotu , nav , nav , nav .
kad debesis pazemēēēē , ej meklē līdz sameklē , sevī vārdus , kas pasaulēēēē , ļauj laimi sēt , ļauj laimi sēt .