Rīga. Tās kvadrātmetri, kvartāli Novazātie likteņi, ko glabā Tu, man nav tāli Es vienu izvēlētos sev, bet kam man tādi? „Mīlestība nenomirs” – uzķēpāja vandālis Dzirnavu ielā, kur nemitīgi satieku To unikālo sievieti un nemirstīgo skatienu Kurā pazustu labprāt, ja sajustu mans prāts Tas tikai uzplēš pušumus, kas sāp Lāčplēša ielā, kā ierasts, pilns ar varoņiem Sētās pie vienas karotes sasildās padotie Garām „Barona centram” un, ja paroku Es, tad… Manās atmiņās… Cik liekas bija sen tas Pretīgais ceļš no „Džemspota” līdz Vefam Dzīve iet pa asmeni no džekpota līdz stresam Mājas pievelk – to jūtu pa gabalu – Kā poli pretējie, līdz pēkšņi pazūd sakari It kā kāds, ielauzies sistēmā, to uzkar Bet reti kuru šorīt šajā pilsētā tas uztrauc Visiem piedodu, nav ko naidu lieki turēt Vēl tikai uzpīpēšu un iešu gulēt