es esmu koks, koks uz zaļas zāles cenšos dot skābekli, bet ēdu skābes lidmašīna, un ar sirdi glābšu pasauli sildot to vairāk ik mirkli. es esmu nokrišņi rudenī, krītu matos un piesaucu iesnas. es esmu tumsa, es varu tevi nobiedēt. un es kā luksofors, kā luksoforu gaismas mainos, mainos katru brīdi, es kā luksofors. stāvi, gaidi, nāc! es esmu... kuraļi... gardākie, te smiekli lēti, kurus saskaitīt, kad nenāk iedvesma. ceļš uz visām pasaules malām un uz nekurieni kā kuru dienu. es esmu noguris trombons, kuru dzīve bez apstājas spēlē, es esmu tumsa, es varu tevi paslēpt. un es kā luksofors, kā luksoforu gaismas mainos, mainos katru brīdi, es kā luksofors. stāvi, gaidi, nāc! un es kā luksofors, kā luksoforu gaismas mainos, mainos katru brīdi, es kā luksofors. stāvi, gaidi, nāc!