[1. pants: Vilnis] Te neaug lieli koki te ir lielas daudzstāvenes Arvien biežāk redzi bruģi arvien retāk redzi zemi Kas tev ir par pienākumu uzdots šodien pildīt Ja tev pienākuma nav tad sen jau laiks gulēt zem smiltīm Cik viltīgs tavs prāts skrienot cauri mūra labirintiem Kokus nocērt zāli noklāj krastus savieno ar tiltiem Bez ilkņiem tevi plēsoņas šeit apēdīs dzīvu Ar nažiem kājām atrisinās jūsu strīdu Tik īstu kā repa stāstu neredzēsi citur Jo reps kā tumša stagnācija parādās it visur Augstas sētas durvis zīmes cilvēkiem kā paralīze Atdod dzīves vadāmrīkus betonam priekš attīstības Miljoniem sīkas ielas kuras dala māju sienas Līdz ar visu zemi griež kā plates kurās klausos dziesmas Savā necilajā betona kastē kur uz auss guļos Kā ar tevi kā tu jūties šajos džungļos
[piedziedājums]
Ko tu redzi ko tu jūti Betona džungļi Kur tu sēdi kur tu guli Betona džungļi Manas mājas tavas mājas Betona džungļi Viss kas no mums paliks pāri Betona džungļi
[2. pants: Rihards]
Betonbloku džungļi dzīvnieku instinkti ļaudīm Plēsēju cietsirdīgās dusmas neļauj sirsnībai valdīt šeit nav savu domu katrs indivīds baram ir piekalts šeit uz vietas vielas indē tā kā varāna siekala Dienas gadi vietās daudzās vispār neredzēts miers Sviestā peld viens otrs bez naudas izdzīvot spiests Visur lamatas zog pamatus daudziem patīk tas ļoti Ka amats augstā kārtā mūžīgi tiem barību dos Samāksloti ļaudis ļoti daudzi divkoši ārā Košās krāsās izkrāsotās ielien ķirzakas ādā Strādā menti kameras lai spētu gulēt tu mierīgi Suņi sargā savu sētu un tāda zemapziņā ierīce Es būtu priecīgs ja mēs būtu vairāk atturīgi Tagad ļaudīm nagu zobu vietā doti darbarīki Viens divi trīs visur nauda cipari ikdiena Te aiz mikrofona dzirdi atkal vēl vienu dzīvnieku
[piedziedājums]
[3. pants: Ruslans]
Cilvēks nevis dzīvnieks dzīvība par ko tu cīnies Varbūt esi vīlies betondžungļos apmaldījies Nerauc pierīti šo pat pie Roļa var pālī ierīt Tu pat neieklausies bet jau piekrīti Mēs uz bīta šī meditējam re kā mierīgi Tagad jau viens plus trīs taisām zemestrīci Kā tam pienākas un pakustamies nedaudz lai ir vieglāk jo Neviens negrib sajust to ko sajūt dziļā miegā Te zemē triektas betona kājas Centies mūs salikt visu ar vienu kā mozaīkā Nekad neskrien pakaļ tam kuru tu nevari panākt ja Tev ir ko teikt tad atnāc un parādi šeit Iedomības kalngals Es redzu kaulus bez ādas es redzu Augšu bet stāvu Kamēr tu kāp pa tām trepēm bet es jau tur stāvu Pieduries šis paralīzē Kā strāva ieduries un analizē ar savu prātu prātu
[piedziedājums]
[4. pants: Andrejs]
Mūsu zaļā valstī viss no akmens taisīts kā betons maisīts Uz pagātnes kauliem pamats lodēm kaisīts Ar meliem laistīts uz NATO balstīts kāds tic kāds trīc Skatoties kāds nacists vecmāmiņas mācīts Visām metāla lauvām lepni tevi nosit ar ķepu Mēs ar rīmēm un ar bītu nosit tevi metot repu Augša stāv pārāk augstu lai mūs saskatītu Maiks kā ierocis pret tīģeriem mums nevajag aizsardzību Spaiss kā vīruss aizved no sievām vīrus jo nevar dabūt tīru Dzīve nodeg kā prīmuss Tas ir mīnuss bet kur ir pluss laikam nav Jo esmu pesimists kas dus klusu nu kaut kas uz to pusi šeit betona sienās izdzīvo tas kas staigā dienā jo Džungļos visi ir vienādi nav kas parāda piemēru Naktī turi acis vaļā jo mednieku ir daudz Ja tu kļūdīsies tad runāt nebūs vairs ļauts