Ar straumēm uz jūru kas šalkdamas skrien Ar to kas jau bijis un ar to kam vēl dzimt Kur paisuma bangas un galotņu gods Lai skatām cik vanagam redzēt ir dots
Uz vaļņiem. No turienes skatienu vērst Mērot debesu dzīles, vai tas nav tā vērts Ar sauli būt solī un mākoņus just Lai pasaules drūzmā mums nenozust
Ar straumēm uz jūru kas šalkdamas kūp Ar visu kas veidots un ar to kam būs būt Lai noreibstam laimē un apskaujam tos Ko dzīvība dod lai mēs piepildītos