Mūzika - Imants Kalniņš
Vārdi - Viks
Mēs runājām par dzīvi, jā, par to,
kas šodien paveikts, piepildīts, un vēl,
par to, ko sauc par sapni, jā par to,
un beigās pašiem sevis kļuva žēl.
Mēs runājām par naudu un par to,
ko gūtu, ja tās vairāk būtu mums,
un aizrāvušies neievērojām,
ka debesis virs galvām sāka tumst.
Mēs runājām par to, vai viss ir tā,
kā tam ir jābūt. Nolēmām, ka nav.
Kāds sacīja: - Viss? Tas ir pārāk maz,
drīz gulēs tas, kas tagad stāv.
Viņš runāja par sauli un par to,
ka pāriet mākoņi, bet debess - nē.
Ka Dievs nav ārpus mums, bet iemājo
ikviena sirdī, katra dvēselē.
Mēs neticējām, smīnējām, bet viņš,
kurš bija teicis tā, ne citādāk,
drīz piecēlās un, aiziedams no mums,
vēl piepilda: - Ir vēls un rīts jau nāk.
... drīz piecēlās un, aiziedams no mums,
vēl piepilda: - Ir vēls un rīts jau nāk.
Mēs palikām. Ar sevi palikām
šai stundā saliedēti (kā nekā)
uz brīdi vienoti, bet sirdī bija tā,
ka drīz, pavisam drīz būs citādāk.
Mēs neticējām, smīnējām, bet viņš,
kurš bija teicis tā, ne citādāk,
drīz piecēlās un, aiziedams no mums,
vēl piepilda: - Ir vēls un rīts jau nāk.
Mēs palikām. Ar sevi palikām
šai stundā saliedēti (kā nekā)
uz brīdi vienoti, bet sirdī bija tā,
ka drīz, pavisam drīz būs citādāk.
Autobuss Debesis еще тексты
Оценка текста
Статистика страницы на pesni.guru ▼
Просмотров сегодня: 2