Pie mežrozīšu krūma apstājos
Un, smaržu jūtot,
Noraustījos sāpēs;
Nē, sāpīgāk man nebūs vairs,
Ja viņas ērkšķi mani bargi skrāpēs,
Vēl kādu rētu manā sirdī zaļā;
Vēl stāvēju tur ilgus brīžus
Un sāpe savus spārnus plēta,
Līdz sarāvos - pār mani rēta.
Un aizcirtos, un nevēršos vairs vaļā.
Līdz sarāvos - pār mani rēta.
Un aizcirtos, un nevēršos vairs vaļā.
Vēl stāvēju tur ilgus brīžus
Un sāpe savus spārnus plēta,
Līdz sarāvos - pār mani rēta.
Un aizcirtos, un nevēršos vairs vaļā.
Līdz sarāvos - pār mani rēta.
Un aizcirtos, un nevēršos vairs vaļā.
Vēl stāvēju tur ilgus brīžus
Un sāpe savus spārnus plēta,
Līdz sarāvos - pār mani rēta.
Un aizcirtos, un nevēršos vairs vaļā.
Līdz sarāvos - pār mani rēta.
Un aizcirtos, un nevēršos vairs vaļā.
Autobuss debesis еще тексты
Оценка текста
Статистика страницы на pesni.guru ▼
Просмотров сегодня: 1