tā tikai šoruden kvēl pīlādžogas sārtas un viļņi paisumā kā izsalkuši skrej es dzeru kokteili no cerībam un skumjām man glāzē zeltainā ko rudens dāsni lej
tā tikai šoruden dzeļ lapu bites košās un otrreiz ābelēs kar baltus ziedus vējš starp zariem puskailiem es Tavā sejā raugos un nemiers brāzmojošs man sirdī kāpj un spējš
tā tikai šoruden vēl upe zeltā vijas un atmirdz debesīs sen dzelmē grimis laiks krīt mirkļi klusumā kā viršos kāra bite ir mani nobūris Tavs acu skatiens maigs