I vēļreiz uzlūkoj jī tevi. Vysi zāni smaida tev, Daudzys meitenis tev skauž.
Da, kū te nūlīgt -- Tu karalīne šūvokor!
Daudzi gryb īpasazeit, Uzzynout, kai tevi sauc, Voi iz sātu varēs pavadeit.
Tu vilinūšai smaidi I naatbiļdi jim...
Kū te nūlīgt!? Tova sirsneņa tak cytam pīdar, I dūmys tik par vīnu.
Kaids zāns tev ir īsapatics, I ceri tu jū satikt. Ceri, ka jis pamanēs I beidzūt uzrunuos jis tevi. Šūvokor, - Kod tu karalīne esi! I kod līsmeņa suoc dzist, Asarenis napuorstuoj tev krist. Vysu nakti raudi vīna tu, Labi zini -- naatīs jis vairs.
„Tu vēļ puoruok jauna esi," Tai muote saceja tev.
„Tys zāns par tevi vacuoks, Jis izmantuos i pamess tevi."
Bet sirsneņai pavēlēt Tu navarieji...
Zāns pamanēja tevi, Pīguoja kluot, Ar skaistim vuordim apbēre. I ticieji tu jam, laimeiga beji.
Naredzieji tū, ka jis spieļejās ar tevi, Ka draudzenis smejās, - Par daudz naiva, Jauna tu vēļ esi.
Nu kliudom sovom muocās! Zāns pamete tevi, I šūnakt tu vīna Korstys osorys lej.