Naktī verās iz mienesi I apbreinoj skaistumu, Kas te, iz zemis, volda. Pi seve dūmoj i klusai dzīd!
Maņ navajag – navajag... Atsacer eņgeļs, Kai reiz pasleidēja tam kuoja, Īkryta jis dubļūs, Ar muolim apsatraipēja.
Gribēja mozguotīs i atsagrīzt paradīzē, Bet tī vairs napījāma jū. Klauvēja pi cylvāku durovom, Naktsmīru lyudze, Bet tika izdzeits i nūraideits.
Tūmār prota jis izdzeivuot Sirdī mīru saglobuot... Tagad dzeivoj iz zemis, Par kotru dīnu prīcojās, Par tū ka saskateit Kū cyti naredz, eņgeļs īsavuicēja.
Reiz pīduovuoja jam dabasi Iz augšu atsagrīzt. Tod engeļs pajautuoja, Voi debesīs var just, Kai viejs pa motim spielejās.
Nā, navar, bet te volda myužeigs mīrs... Eņgels pasmaideja i sauce, Iz augšu golvu pacieļs..
Maņ navajag – navajag...
****************************************************** Узнайте больше о Мартиньше Фрейманисе и группе "Tumsa" - вступайте в фан-клуб: