Kamēr būљu dzīvs, Man acu priekљā rādās kāds vīrs, Tas stāv un brauc, un sauc vairāk kā skaļi.
Jo vienaldzīgs tam viss. Kas bija, būs un ir noticis. Man ћēl, ka Dievs to redz un neliekās manām.
Kauns būs teikt Kad melna krāsa dienu nāks sveikt Љis stāsts par to, ka ir vēl ļaudis bez ēnām.
Kamēr būљu dzīvs, Man acu priekљā rādās kāds vīrs, Tas stāv un brauc, un sauc vairāk kā skaļi. Kamēr kāds raud, kamēr mīl Jūs, Cilvēks bez ēnas vienmēr būs. Kamēr kāds raud, kamēr mīl Jūs, Cilvēks bez ēnas kaut kur vienmēr būs.
Tā viņљ iet. Tas ir cilvēks bez ēnas, Viņљ jau sen vairs nedzird, Viņa acis ir mēmas. Es jūtu tik daudz un vēl vairāk Nekā prāts vien spējīgs tvert. Un es zinu, es zinu, ka es zinu, ka tas ir tā. Es jūtu tik daudz un vēl vairāk Nekā prāts vien spējīgs tvert. Jo es zinu, es zinu, es zinu, ka tas ir tā.
Tā viņљ iet, Tas ir cilvēks bez ēnas. Viņљ jau sen vairs nedzird, Viņa acis ir mēmas. Tā viņљ iet, Tas ir cilvēks bez ēnas. Viņљ jau sen vairs nedzird, Viņa acis ir mēmas. Tā viņљ iet.