Kaut kur tur, kur var uguni kurt Ir tumšs, un guļu viens bez lāpām Muktu prom, bet tās atmiņas tur Par to, kā kopā aizmigām kāpās Un kā viens otru mēs turējām Tik cieši līdz mums pirksti kļuva zili Tad vienā mirklī viss, ko mūrējām Sabruka kā smilšu pilis
Jau kuro lapu nākas saburzīt Un mest ar spēku kurvi stūrī Cik grūti gan jūtām ir pēdas dzīt Un noķert tās kā putniņu būrī Tad uzlikt uz lapas, lai aizlido vēsts Un sasniedz tevi rīt vai parīt Un tagad, pirms kārtējo vēstuli plēst Es pārlasu, kas tajā ir svarīgs
Vēl ceļa galā gaisma blāva Un viss, kas bijis, ir malā nolikts Kā divi kalni pretī stāvam Bet kādam taču jāsper pirmais solis
Gaidi, tūlīt jau nāku, nāku Iededz man zaļo gaismu ātrāk Pacel, cel rokas augstu, augstu Lai es tur redzu tavu bāku
Gaidi, tūlīt jau nāku, nāku Iededz man zaļo gaismu ātrāk Pacel, cel rokas augstu, augstu
Es zinu mēs vēlreiz satiksimies Un dziedāsim par visu no jauna Kā gaidītas vēstules atnāksim mēs Ar pastmarku no Bordertaunas Es zinu mēs satiksimies vēlreiz Nu, nevaru es mierā likties Visa pasaule rokās sadoties steidz Lai palīdzētu atkal mums tikties
Vēl ceļa galā gaisma blāva Un viss, kas bijis, ir malā nolikts Kā divi kalni pretī stāvam Bet kādam taču jāsper pirmais solis
Gaidi, tūlīt jau nāku, nāku Iededz man zaļo gaismu ātrāk Pacel, cel rokas augstu, augstu Lai es tur redzu tavu bāku
Gaidi, tūlīt jau nāku, nāku Iededz man zaļo gaismu ātrāk Pacel, cel rokas augstu, augstu Pacel, cel rokas augstu, augstu Pacel, cel rokas augstu, augstu