Gandrīz pieci no rīta, man nenāk miegs Ārā baltumā krīta lēni krīt sniegs Tu aizejot teici, ka laiks tāds slikts Un es zinu, man šonakt atkal neaizmigt.
Aiz loga tur tumsā laiks kā gliemezis lien Pretī parkā trīs klaidoņi - suņi skrien. Vien mierina doma, kad izmisums sien - šonakt neguļ tik daudzi, es neesmu viens.
Tik daudz zvaigžņu pie debesīm spīd Bet es tās iemainītu Par to sapni, kas būtu tik īsts un kas ļauj gulēt līdz rītam, gulēt līdz rītam
Cik gan dažādi cilvēki un dažādas domas Vienam galvā putni, citam kurpes un somas Kāds skaita uzvaras, bet kāds tikai rētas Es skaitu naktis negulētas.
Kā es gribētu aizmigt un gulēt līdz rītam, kamēr ārā krīt sniegs baltumā krīta. Un mierina doma, ka tuvu jau rīts, un ka neguļ tik daudzi kā pierādīts.
Tik daudz zvaigžņu pie debesīm spīd, bet es tās iemainītu par to sapni, kas būtu tik īsts un kas ļauj gulēt līdz rītam. Tik daudz zvaigžņu pie debesīm spīd, bet es vēl mekēju īsto. Mēness spožais, kas likās tik drošs pēkšņi krīt un izrādās plīstošs.
Un tad saule pāri pilsētai aust. Jauna diena baltos sniega pulksteņos plaukst.