Istabā tikai pārvalks un segas. Viss samests stūrī un liekas tik baiss. Svaigs gaiss, ko nemanot ieelpo krūtīs šodien rādās tik liegs kā sniegs, ko vasarās nomaina pērkons un lietus. Vien tas, kas mierina un balsta dod spēku dzīvot ir pārliecība, ka viņa dzīvo zemāk viņa dzīvo zemāk viņa dzīvo zemāk.
Viņa nezin ne krievu, ne vācu. Viņa nezin neko Un sienas, kas to apskauj jau 20 gadus kā necaursitams mūris nemainās nemaz. Tik maz ko no viņas var prasīt. Vel mazāk viņa var atbildēt. Tikai neprātīgās acis kā visu saprasdamas saka:''es samierinos!''
viņa dzīvo zemāk
viņa dzīvo zemāk viņa dzīvo zemāk.
Un tomēr viņa dzīvo zemāk viņa dzīvo zemāk viņa dzīvo zemāk.
Es neesmu rezējis viņu gadu vai divus, vai piecus, vai divdesmit trīs. Mainās adreses, ielas, pilsētas, valstis, planētas, visums, telpa un laiks.
Svaigs gaiss, ko nemanot ieelpo krūtīs atkal rādās tik liegs. Vien tas , kas mierina un balsata, dod spēku dzīvot ir atmiņas, ka
viņa dzīvo zemāk viņa dzīvo zemāk jā, viņa dzīvo zemāk. viņa dzīvo zemāk viņa dzīvo zemāk viņa dzīvo zemāk. viņa dzīvo zemāk viņa dzīvo zemāk viņa dzīvo zemāk.