Ir laiks Tas tuvojas Tas nāk man pakaļ Tas nāk Tā stunda ir situsi Sārts ir iekurts Nav vairs, ko gaidīt Nav vairs, kur iet
Aust sārta saule rīta ēnā Vēl tikai īss brīdis un atpakaļ mani tas raus Gals pienāks un jauns ceļš sāksies Laiks uzplēstās rētas pārsies Lai cik daudz vēl būtu ko pārciest Mans ceļš cauri visiem šķēršļiem ies
Naids Tas pārņems un atņems man visu, kas man dārgs Tas atstās pelnus un ēnas, tukšu melnu sirdi Mūžīgus draudus, mūžīgus maldus
Laiks paņems no manis un aizskries Gars sapratīs un cīņai celsies Sagrautais templis tiks noliegts Un bezdibenī pazudīs
Izlietās asinis krāsies Tajās mirks viss, kas manī beidzies Sirds sals un dvēsele degs Cerību dārzs manā pasaulē noziedēs