Man jātur prātā vienmēr Pat tad ja citam pieder Es nesu savu krustu Sirds auksta, pat tad ja justu.
Kapēc tikai itkā? Kapēc es esmu sliktāks? Atļaujiet man ieelpot - es būšu brīvāks. Es nezinu ko darīt. Acīs man grauž. Prātā bezizeja, domas kritiski grauž. Es nezinu, kur iet,es nezinu, kur palikt. Es nezinu kā būs, es nezinu kā salikt. Saliec dūres kopā un noliec pie sirds.Tā sajūti siltumu sevī un būs labi brāl'. Es nejūtu kājas un rokas tik brīvas. Man sūdīgi, bet cīnos un zīmēju svītras. Es gribu ar brāli tālu un dzīvot skaisti. Es gribu iet pa tuneli, kurā redzu es gaismu. Gribu pamosties un pateikt mātei - labrīt! Iziet naktī ārā un vērot kā zvaigznes krīt. Ievilkt dūmu un dzīvot ar smaidu skaistu, ievilkt dūmu un dzīvot ar smaidu skaisti.
Man jātur prātā vienmēr Pat tad ja citam pieder Es nesu savu krustu Sirds auksta, pat tad ja justu.
Kad visiem labi, man pretī ir slikti. Atceros kad tēvs teica nekrīti un tici. Beidz citus sāpināt, tu nedrīksti un viss. Šeit uz zemes trīcošām rokām - netīrs un sists. Kur ir Dievs, kad to vajag visvairāk? Kad draugus nomaina sejas, kurās smaidām. Kad atliek skatīties spogulī ar riebumu. Sāp tik ļoti, ka viss kam pieskaros - ieduras. Es neprasu daudz, es gribu dzīvot normāli, bet kad pieķeros pudelei, nejūtu orgānus. Es saku Sintijai, ka dzīvosim raibāk. Mēs lidojam divatā, jo mīlestība dzimst gaisā. Normatīvs pulss. Sirds puksti vienmērīgi. Torņi lielāki par sapņiem un priecē Rīga, laiks izspļaut sāpes, es mīlu dzīvot skaistāk! Ahh!
Man jātur prātā vienmēr Pat tad ja citam pieder Es nesu savu krustu Sirds auksta, pat tad ja justu.