Dzirdi mani? Klausies! Ja es zinātu to, kamdēļ tā- Ko es varēju dot savādāk.. Ja es zinātu to (Bet var būt) kamdēļ tā (es tevi pievīlu) Ko es varēju dot (tā tam bij jābūt) savādāk (es vairs tevi nemīlu)..
Tu kādreiz gribēji būt tikai mana Iet pa dzīvi kopā- sāns pie sāna Starp mums bija daudzi, kas bija pret, Lai gan to visu varēja paredzēt, sadzirdēt Es atceros, ka nebiju gana labs priekš tevis, Bet galu galā biju gatavs uz visu, Jo tavas vēlmes ātri mainījās Mūsu attiecībās tu daudz šaubījies- Kā saka no mīlestības līdz naidam viens solis Cik skumš nebūtu mans dzejolis Viss kas mūs saistīja, Tu gremdēji.. Cik ārti varēji nomainīt gadus pret nedēļām.. Kā tu varēji tik ātri viņu atvest mājās, Kā tu varēji nodarīt pāri mūsu bērnam? Viņš pat nebija pieradis, ka tēva vairs nav blakus Tika stādīts priekšā jauns paps..
Bet dzīve sarežģīta spēle, kuru mēs dzīvojam, Bet tomēr, tas kurš spēj pārdzīvot tamlīdzīgus mirkļus Vēlāk spēj izjust lielu mīlestību. Laiks dziedē visas rētas, Bet brīžiem nav spēķa, lai spētu dzesēt bēdas, Tamdēļ grumbas tiek asvaltētas. Es tevi izmetu no savas dzīves, Tagad jūtos brīvs Lai dievs sūta mums labākus laikus Vai nav savādi, ka tevis nav blakus Lai būtu kā būdams vakardienas vairs nav Dzīvs neslēpjos, jūtu dziļāk, Gaidu tevi, mana mīļā, Uz priekšu skatos (comon), gribu iepīties tavos gaišajos matos Gribu pacelties spārnos pāri zemei Un nodoties mīlestības spēlei kopā ar tevi
Bet varbūt tam bij jānotiek, Tev vienmēr kkā nepietiek- Tev atnāk kāds- Tu zaudē to...