Tā kā laika ugunī Mani notver skatiens dedzinošs Tā kā nakti gūst rīts Mani tu tā skauj un projām aizved
Kas notiks pēc tam To neprasi man Vai tad nākotni paredzēt drīkst Mani dedzini gan Dzirdi kā skan Tur ugunī savāda balss Tevi tā sauc- tevi tā sauc Vienmēr kad salst
Piedz. Tu esi karsta karsta karsta Tu esi karsta- kā meteorīts Tu esi karsta karsta karsta Tu esi karsta- kā zvaigzne kas krīt
Tevī sadegt gribu es Neļauj atdzist man kad esi karsta Un tu mani skar Šonakt Venēra tā alkst pēc Marsa- jā gan
Kas notiks pēc tam To neprasi man Vai tad nākotni paredzēt drīkst Mani dedzini gan Dzirdi kā skan Tur ugunī savāda balss Tevi tā sauc- tevi tā sauc Vienmēr kad salst
Piedz. Tu esi karsta karsta karsta Tu esi karsta- kā meteorīts Tu esi karsta karsta karsta Tu esi karsta- kā zvaigzne kas krīt