Visādi tipāži grib man iemācīt skaitīt Kaut ko tur pierādīt, iestāstīt, baidīt Kā pie tā bīta tiešām brīvi, vienādi raidīt Dziesmās rīmes, jūtās lielāki, laimīgi No savām idejām uzbliež ieroci Un, vienoti ar lohiem, uzspiež viedokli Piedod, bērnudārzs ir tur pie iedobes Tas mani kasa? „Nē!” – saku braši Man vienalga, ja man par garu mati Man pofig, ja tu rādi, ko labot rīmēs Pat, ja patiesībā tavs padoms līdzēs Jo esmu iedomīgs, uz bīta liekot rīmes Un tu joprojām gribi dzirdēt „piedod” drīz? Par to, ka neklausījos tavā viedoklī? Laikam man padoms būs jāprasa tam Kažam Un man jau likās, ka jādara pa savam Un es zinu, cik labi es protu dziesmas sēt Bet kāpēc daži grib tik ļoti ietekmēt Ar tām replikām mani bieži raustīt lien Tā, it kā kāds tevi spieda klausīties Mani visu nedēļu, līdz spiedzi, dauzīties sākdams
Piedz. 8X Ja tu esi pret, labāk nerunā ar mani
Es tavā vietā nokāptu uz zemes Es tavā vietā domātu par sevi Laikam pašlaik tu dzirdi tik’ sūdus Domādams dusmīgi – „ Cik visi ir stulbi!” Jo strādā studijā? Esi izlasījis grāmatu, kā repot? Vai Dievam izprasījis dāvanu Talanta formā un māki baigās fiškas? Ē, man vienalga, vari staigāt pliks Un kā balodis, jo es mierā slīgstu Kamēr šie super varoņi grib pierādīt Ka te sūkā gan teksts, gan dziesmas bīts Laikam cer, ka Eds visam piekritīs Un viņu dzīves uzlabosies, un tu nopietni Centies man traucēt un kā blusu nospiest Jo es, manuprāt, dziesmu krutu nobliezu? Labāk nerunā ar mani vai kādu citu Tev ir problēmas, nav labi, gāni fiksi Šādu liriku, virina visi tik’ tipiski Mutes, zini cik kritiķi čista ir izpisti? Ne jau dēļ kritikas, es visiem sacīt Gribu, ka tā nav jābūt, ka visiem patīk Taisu dziesmas pretēji fifty un centiem Saki man godīgi, es tev krītu uz nerviem?