Ja Tu prasi, kāpēc es pie sarkanās stāvu Un, kad radu, es esmu no standarta tālu? Ja Tu prasi, kādēļ man nav parpalu dārgu Un vairs pantos nerīmēju par savu krānu? Kāpēc nekad netēloju demagogu bīstamu Un autobusā vienmēr e-talonu pīkstinu? Pat, ja laba dzīve sasniedz epiloga īsumu Pasniedzu lirikas Tev ar Melikola īstumu Kāpēc es esmu baigi piekāpīgs Un cenšos nelūrēt uz krūtīm aiz pieklājības? Ja prasi, kāpēc aicinu Tev popsu nepelt un Pat, ja neskatās neviens, krokšus nevelku? Es tev atklāšu, kādēļ man nav disenēm reps Un vienmēr cenšos benčikus es misenē mest Un radu trekus, kuri kā padibenēm kreks Patiess pret sevi paliku pat videnē es, jo
Piedz. 2X Kačāju karmu, es kačāju karmu Es kačā -kačā-kačā-kačā kačāju karmu Vai Tu kačā karmu, vai Tu kačā karmu? Vai Tu kačā -kačā-kačā-kačā kačā karmu?
Es gribu būt ietekmīgs kā brīvmūrnieku klani Un lai vienmēr autobusā būtu brīva vieta man Un man nebūtu paģiras, kad es tukšotu bārus Un vēl loterijā laimēt tūkstošus pāris Es gribu vairāk nepiedzīvot nejaukas naktis Un ballē mūža mīlestību nejauši satikt Un pamēģināt īstenību, nejaukt ar sapni Un ievēlēt te līderi, ko nesauks par zagli Es gribu lētu pāri lielisku „Adidas” Un lai eksāmenā trāpās vieglākais variants Un lai mani nenodur uz ielas kāds maniaks Tas viss, kas vajadzīgs – priekš kam man kadiljaks? Un lai rokas ceļ, kas šo meldiņu dzird Bet vai tā būs dzīvē? Vells viņu zin’ Bet daru tā, lai manās domās ir nulle gruži Vai viss ir manās rokās? Nu, ne gluži – tāpēc