Cilvēki runā, bet viņi pat nenojauš Viņi nezin, ja saka, ka šis stafs nedod daudz Vari spriest vēl, kā tas ir, līdz pats nenomauc Ko tu mīz, uz stage’a kāp – tas nenošaus Tu pareizi saprati – te ir asprātis pie mikrafona Es saku, ko jūtu, nevis traktātus no Pitagora Spļauju prikolus, kad atnāku kā figaro Ķipa, tev ir tik īss, ka vaj’g paprāvu mikraskopu Te tevi paklausās vismaz dienu Un aizmirst uz gadu kā to „Last Christmas” dziesmu Es sevi klausos, jo man vajag izprast vienu Kāpēc sirdsmiers man retāks ir par Kipras sniegu Velk uz kašķi kā bomzi, kas klibo tur, autenē Visi lohi, šķiet, ka aklie stilo ar saulenēm Man ir teksti un vecāki, kas mirs veci Bet reizēm pozitīvais atgādina HIV testu
Piedz.2X Kad dzīve man sāk maisīt un tā Es to izlieku uz jums, esmu vainīgs, nu, jā Un, ja tu prasi – Kam tas vaj’dzīgs?”, tad sāc Kaut tu zini, ka visiem patīk smaidīt, kad sāp
Vari dirst tad, kad veru vaļā muti Jo rakstu pofigā, bet sanāk kruti Es neesmu reperis, kas vicina ķēdi tik kvēli Prosta nometu svaru, un man drēbju bij’ žel Visu turu iekšā, šo indi gadu krāju Tie dēmoni ņem un caur rindu parunā Es rakstu daudz, atskaņu simti, daru tā Lai panti būtu mana, bļe, pimpja garumā Moš’ šajā dzīve visu velku par ilgu Mūzikas scēna atgādina Elvisa filmas Domājot par to, ar dūmiem telpa ir pilna Līdz izdeg cīga, džēšu pelnus ar filtru Pielīdēji priekšā stādās kā kruti Bet lien tik dziļi dirsā, ka lien ārā pa muti Un tu vēl domā kāpēc man nav prāta tie tusi? Jo es esmu kruts, bet visi bārā ir tupi
Piedz. 2X
Man bija spēks, bet tad pazuda tas Jo šitā rakstot tev, sevi sagruzu pats Dodot dziesmu kā fabulu vai sarunu prastu Tas ir kā sūtīt savu garu tev pa vadu vai pastu Tāpēc pieregulē skaļumu, basu Jo es gribu dziļu domu dot ar aņuku asu Kad gruzos, bieži nepalīdz man basi un bungas Tad tēloju prieku, smaidu, kāda maska ir jums? Es te eju pa straumi kā vardes un nēģi Jo kredītkartes ir vienīgās kartes uz mērķi „Vaj’g piķi!” – saku skatoties uz kaimiņa drēbēm Bet, ja būtu miljons, man būtu bail viņu tērēt Un šādas domas mani hroniski pavada Jo visi mani gruži nav uz loģiska pamata Iekšā drūms, nepalīdz man kodi un sabati Bet smaidu tik daudz, ka varu ņemt es komiķa amatu