Kaut kas no sirds bišķīt Tikai parasta šodiena, kuras vairāk neskaitām mēs Rīt var vairāk nekas nebūt, nekas vairāk uz zemes Mēs neatceramies dziesmu, atceramies dažas rindas Neatceramies dienas, atceramies tikai dažus mirkļus Kaut kas dzimst, kaut kas mirst, jā, viss ir beidzies Sākas kaut kas jauns un mēs lēnām dodamies tam klāt Un tā es klausos ļaudis, kas stāsta par ko nezina Tas it kā varot atņemt visu vai arī iedot spēku Kaut kas saistīts ar kosmosu vai ko tādu Man teica, ka tu vari tikt tik tālu izmantojot prātu Vai arī sirdi, neatceros kā īsti bija Es neatceros to dienu, atceros kā lietus lija Kā tās daudz esmu bijis, tur nevajagot novilkt apavus Tu pasaki ko gudru un tad zālē dzirdi – aplausi Bet jūties viens un lepns, lai tevi apskaustu Tev liekās, ka tu griež šo zemi, bet apstādini to pasauli Pulkstenis ir pus 2 naktī, ir tikai parasta otrdiena Un es ierakstu šito dziesmu Beidzot sācies pavasaris, ārā spīd saule Sācies atvaļinājums Piedz. Viss tas, kas man galvā Palīdz grimt un tad palīdz tikt man laukā Un tieši tajā brīdī sākas viss no jauna Un man ir jānoturas augšā (2x)
Mākoņi slīd debesīs, jā Nedodot ne sūda par tevi Putni lido augstu mākoņos Redzot kā pūteņi uz zemes Tev no augšas, līdz pazūd jūras Pazūd meži Kamēr saule ir tik augstu, bet nenojauš, kad silda zemi Un kamēr tā bumba griežas Es redzu prieku, es redzu sāpes Viens ir, bet vienmēr viens būs narkomāns Bet otrs ārsts Vienmēr viens būs slims, otram rokās visas kārtis Vienmēr viens, kas klausīsies, bet otrs tikmēr kritizēs mani Un kā tev liekās, kur tavs ceļš tevi ved Iespiedis pedāli grīdā, ātrumā, kas ir tas skats, ko redzi Un Cik tu bieži domā, jā, pie velna, kur beigās nonākšu Varbūt jābrauc otrā joslā Visus tos gadus, es braucu otrādi. Tie grami liek aizmirst kilogramus sāpes. (x4) Piedz. Viss tas, kas man galvā Palīdz grimt un tad palīdz tikt man laukā Un tieši tajā brīdī sākas viss no jauna Un man ir jānoturas augšā (2x) Lai ko tas prasītu, augšā jānoturas Jānoturas augšā