pilsētas meitene ar kokteili zem neona gaismas tabakas dūmi, skaļa mūzika, freona gaiss viņai krīt pie kājām biezi banku sektoru slaisti krīt ar putekļiem un blīkšķi, kā betona maisi. Eņģeļa vaibsti, kas maskē viņas velnišķību Bet to čaļu klātbūtnē šī tēlo pelnrušķīti Lai gan nekad dzīvē nav taisījusi rokudarbus Nav arī no tām kas sēž uz koka, kā koka varde. (shes a man eater) Es zinu viņas rokrakstu ja būtu jāuzrunā tad bļin es laikam nosarktu draiska, kā taurenis, tad kad laiska, kā lauvene mirkšķina acis kas sirdis vaļā taisa, kā austeres viņa prasa piķi trakāk, kā pīpmaņa plauša skatās nicīgi uz tiem, kam tā nav īpaši daudz bet vēl nicīgāk uz tiem kas to ir gatavi tērēt, viņas garderobei, somiņām, apaviem, drēbēm Pienāk precējies švīts, kam nav laulenes līdz, saulenes šķībi viņš meklē draudzeni uz brīdi Viņš ar prāmi taisās pamest rīgas sauszemi rīt austeres, pīle, pāris augstas raudzes vīni. Pēc stundas viņa noslīpētais baritons lūdz vai viņa nākšot viņam līdz uz nummuriņu radison blue, viņa atbild, ka aiziešot uz tualeti un atpakaļ nenāk, viņa noleca.
Piedziedājums Ansis
Atvaļinājums tev būs Spānijā Bet es te tikai braukāju ar Scaniam rakstu dziesmas uz pavadzīmes kabīnē kamēr tu ar kādu vakariņo parīzē
Piedziedājums Eliots
Tu esi kā golfa klubs es kā kolhozs mazā, tev nav vajadzīgs čalis bet gan kovbojs bagāts, naftas magnāts, kam rančo pāris rolls-royce glabājas tev vajag grāfu, kā karēņinai, tolstojs mazā
2. pants
Es tevi nozagšu no dzelsbetona krātiņa es tev parādīšu, kā rīkoties ar rāciju Tu varēsi koķetēt ar fūristiem un baļķvedējiem ļaujot pluinīt savus matus visiem dranķa vējiem Jā es zinu šis nav lexus bet braucam sēdies ja gribi smaržot pēc pirts lāvas augšas dēļiem Guļot dīķī uz peldmatrača ar augstu dzērienu Mēs kausimies ar dunduriem, mauku bērniem, Uznāks negais melna paliks pamale krasi mēs bēgsim istabā līdz apenēm, kā nabagi slapji, Krāsni pagales sprakšķ, galdā latgales našķi, vēži, pīrāgi, karbonādes gabali braši. Tu nekad neesi redzējusi dabā lūsi vai briežu govi ar briedēnu priedēs nevis būrī aiz stiepļu žogu Pie ezera, kurā guļot nogrimusi pantēra Pirms gadiem vēl esot ārā bijis gals no antēnas bērnu dienas blēņu vietas ogu vietas, sēņu vietas, upes, ūdenstilpnes, zvejas vietas, vēžu vietas, paķer kaut ko mīkstu ko var novietot zem sēžam vietas celmi, baļķi un akmeņi ir mēbeles cietas ir pie daugavas, gaujas un pat mēmeles vietas uz kurām ceļi neved un kur drēbes ir liekas
Es vēlos parādīt pilsētas meitenei zvaigznes no laivas kad apkārt nav pilsētas gaismas nomest airus un ļauties lai straume mūs aiznes tāpat kā šaubas un raizes bet kapēc tu joprojām esi auksta, kā aisbergs, koķetē ar čaļiem kam ir nauda vai craislers, neviens nespēj likt tevī pamostes kaislei, tu atnāc iedzer šampānieti, pagrozies un aizej