No dzidriem avotiem, strautiem, Caur laikiem, aizsprostiem tā, Zem Rīgas tiltiem uz jūru, Plūst dižā Daugava. Ir viņai jaunākā māsa, Tā vīriem saprātus jauc, Būt stipriem, veikliem mums māca, Tas futbols un tūkstoši sauc.
Mums wienmēr košāki tērpi, Mums gaismas krāsainas dej, Mēs arī desmit, bet kādēļ, Jūs vērot tūkstoši skrej. Tā savu mīklaino spēku, No sirmās Daugavas smeļ, Uz visiem futbola laikiem, Lai Rīgas Daugava zeļ.