Ja man prasa, kas man patīk, tad man patīk viss, Paceļos es pāri vietām, kur viss panīcis, Kamēr kaimiņš iesāk lasīt rīta avīzi, Es ķeros klāt pie darbiem, kuri man ir svarīgi, Es esmu tas, kas veido pasauli, kur dzīvot man, Kur dzīvot cilvēkam, ikvienam manis mīļotam, Mosties klusumā bez ziņām, kuras rītos skan, Aiziet gulēt raugoties uz zvaigznēm krītošām,
Dzīve sāksies rītā, piepildītā, Kāpēc dzīvot šodien, uztraucoties, Ja acis ir skaidras, tad skaidra ir sirds, Ja varu, ko mainīt, kas izmaināms ir Tad zinu es tagad, kur raudzīties man, Lai nosaukt es dzīvi par savējo varu.
Es gribu smelties prieku un nevis pārdzīvot, Katru štruntu par ko raksta, tantes stāstīt prot, Laižu garām lietas, kurām dusmas līdzi nāk, Man nav laika un nav vēlmes sevi spīdzināt, Ja Tu dzīvo citu dzīvi, kurš tad dzīvo tavu, Varbūt tieši tāpēc prieka celties rītos nav, Tu esi tas, kurš savai dzīvei liesmu šķils, Līdz dzīve kļūs tava ideālā gaismas pils.
Piedz. Dzīve sāksies rītā, piepildītā, Kāpēc dzīvot šodien, uztraucoties, Ja acis ir skaidras, tad skaidra ir sirds, Ja varu, ko mainīt, kas izmaināms ir Tad zinu es tagad, kur raudzīties man, Lai nosaukt es dzīvi par savējo varu.
Izbeidz vienreiz pārdzīvot, Zinu, ka Tev patīk ļoti, Tev sava dzīve jādzīvo, Bet kāpēc Tu to nesaproti?
Vai tava dzīve sāksies rītā, piepildītā, Kāpēc dzīvot šodien, uztraucoties?