Mēs bijām nostāk,katrs savā zāles stūrī Te viņa parādās, te pazūd, drūzmējoties pūlim Es ievilku elpu un aizmirsu to izpūst Es itkā skatījos tur cauri, ieraudzīju, izkusu Te pēkšņi viņas skatiens un viņas brūnās acis Un to fluīdumu es jūtu, ka neesmu es vairāk pats Tas bij mirklis kurā laiks uz brīdi stājās Tas bij mirklis kurā pazūd pamati zem kājām
Viss pa īstam Viņš ir īstais, viņa viņam īstā Sitās tā, tā, tā, tā sirds Viss pa īstam, tā ir mīlestība 2x
No rītiem bieži vēroju kā viņa murrā Es noteikti esmu viņas sapnī, es pat zinu kurā Viņas augums,kreklā manā Es saku paldies neparko, kad viņa paiet garām Viņai nevajg iemeslu, lai dabūtu ko vēlās Viņa necieš, kad es atsaku un saku mīļā vēlāk Viņai patīk,kad uzvedamies mēs kā bērni Man patīk, kad uzvedamies mēs kā bērni Mēs esam jauni, skaisti, mēs metam līkumus Kad esam divi vien, mēs esam ārpus likuma Katru dienu aiz priekiem slaukam prieka asaras Trīs, seši, pieci, viņa ir mana vasara
Tas nav tik tā pat Tas ir , kas vairāk Kad mēs, mēs, mēs, mēs Satikāmies īstajā vietā un laikā
Viss pa īstam Viņš ir īstais, viņa viņam īstā Sitās tā, tā, tā, tā sirds Viss pa īstam, tā ir mīlestība 3x