1.Kaut kur uz pasaules šīs Trīs vītoli auga Kas garām tiem gāja tos par sērīgiem sauca Rudeņos tie liecās lapas kamolā vēla, Bet pavasarī zarus pret sauli atkal cēla. Šogad pamodušies tikai divi uz tukša lauka Tie skatās un nesaprot kāpēc nav trešā drauga, Bet tas ziemā cieta asaras lēja Saliecās, sažuva vienkārši neizturēja
2. Šis stāsts nav par kokiem, bet par cilvēka jūtām Par sapņiem,par mīlestību vienkārši par atklātību Vārdiem, kas kādreiz bija pateikti par dzudz Varbūt kas noklusēts pat ja dvēsele sauc. Bet galvenais būt cilvēkam saprast un just Atzīties sev, atazīties visiem mums Ar vārdiem, ar kamolu ko sirdī turēt liec, Ja nevari pateikt tad kliedz...
Piedz: Es mīlu Tevi Kā putni mīl debesis Šos vārdu vējšs jau aizmirsis Varbūt tāpēc nedzirdi tu Es mīlu Tevi Tu esi viss kas man palicis Varbūt vēl mirklis un apklusīs tā sirds kas piederēja Tev
3. Varbū jau pagājuši gadi tavas noklīdušās domas Kaut kur klejo pa pasauli Tevi meklē un sauc Līdz ar pavasara dziesmu līdz ar putniem kas atgriežas Tavas dvēseles ilgas tavs skatiens visam pieglaužas Līdz ar pavasara dziesmu, Līdz ar putniem kas atgriežas Tavas dvēseles siltums, Tavs skatiens visam pieglaužas