Uz papīra ir uzvilktas Tūkstots mazas svītriņas. Katra no tām viena doma, Katra no tām sekunde.
Es par tevi iedomājos Nepabeigtos dzejoļos. Es par tevi iedomājos Biežāk nekā pieklātos. Iedomājos.
Cerēsim, ka zīmulis It neko nav sajaucis. Grafīts nekad nebeigsies, Svītras kopā savilksies.
Cilpa tagad savilkta, Tas nekas, ka zīmēta. Upuris ir padevies, Slazds ir cieši aizcirties.
No lapas tagad nodzēstas Visas trauslās līnijas, Palikusi tikai viena, Dziļi, dziļi skrāpēta.
Es par tevi iedomājos Nepabeigtos dzejoļos. Es par tevi iedomājos Biežāk nekā pieklātos. Es par tevi iedomājos Rītos drūmos, pelēkos. Es par tevi iedomājos.