Grafomāns - Pasaka par mazo puiku | Текст песни

• Тексты песен
• Grafomāns
• Pasaka par mazo puiku

Dzīvoja reiz puika, kam dzīves nebija
Kad lietus nelija, viņš devas ara ,meklēt pārtiku
miskastē
Tēvs nodzerās kā cūka, māte nomira tik tā vel trūka
Tēvs katru dienu sita puiku, tā vienkārš ņēm pacēl
roku pret māz bērnu.

Drīz būs jau par vēlu, pagājuši desmit gadi, tēvs
stāv pie puikas kap`
Tas jau bija pa traku, bet laiku atpakaļ vairs
neatgriezt, jo zin ka ari smaid atpakaļ vairs
neatgriezst

Tēvs Dievam lūdzu piedošanu, un tagad nožēlo katru
sīkāko iedzeršanu, naktī velās inscinēt iemigšanu
Bet nu jau pa visam, lai būtu blakus savam dēlam
pavisam, jo zin ka dzīve ir tikai viena, nevienam to
neadosim
Tēvs to nesaprata pakarās slimnicā pavisam, pakarās
slimnicā pavisam....

Viņš nožēlo, jo pedejais sitiens pirms desmit gadiem
bija liktenīgs, sitiens, pāris sliktu vārdu, iznākums
negatīvs

Apkārtējie tur ļaunu prātu,
laiks beigt savu stāstu, no dzīves kārtējās situācijas,
tas var gadīties ari ar tevi
Pagriezies ievelc gaisa polšās un ieskaties zvaigznēs ,
varbūt mazais puik` uz tevi lūkojās, bet tu kā tēvs
sāci lietot
Vari paņemt baltu lapu uzraksti savu
dzīvi pārvelc pāri svītru , ceļam ar mēru jo apkārt
iespejams tev būs bērni.

Kuriem ir ari mazs straus vis tik strauls pukst viņš
klusu, pukst viņš klusu par mazo zēnu kuram dzīves
nebija.

Kopš viņš nomira lietus taja ciema vairs
nelija , un visi ar šausmām noskatijās uz viņu mazo
brat.
Tas jau bija pa traku tēvs izdarija pašnāvību , jo
nejuta pret dzīvi mīlestību tā ari varbūt bija labāk.
tāds ari bija ieskats iespaidā manā paldies ka
klausijies , un lai ari nevienam negadās , kā gadijās š
ajā stāstā , šaja stāstā.

Grafomāns еще тексты