Mēs esam sveši tikai tāpēc, Ka atrast grūti. Viss mīlošās rokas, Kuras paprasa - lūdzu. Mums ir dota viena iespēja, Lai atkāptos. Es daudz nedomāju ar galvu, dzīves grafiku sastādot. pie velna visu, kas šeit sistēmai pakļauts. dārgie draugi acīs izcēlās atkal. sveces nodzisušas izlēmām atraut no zemes visus, izslēdzot aplausus. lai katra svešinieka ēna ir kā mācība. tā ir dūmos manos paslēptā nācija. ar katru bezgalīgo robežu zem kājām. Es dodos pretī sev virzienā uz mājām.
Es ienīstu, es iemīlu Ar katru brīdi tevi aizvien vairāk. Līdz sirds dziļumiem tev uzticos. Man nepietiek šo asaru, Šo ciešanu dēļ vienaldzības, Tāpēc sevī paturu un klusēju.
Svešu personu, bet lieki skaties uz sevi skaties dziļāk par sirdi un tu skaties uz zemi. ir jau labi, es uzrakstīšu vēstuli viens. es no prāta neko neizmetu, vēsturi cienu svešu cilvēku vārdi paliek prātā mūžīgi Jā, tā tas nu ir, gadiem krātās kļūdiņas. kad tas paliek pārāk smieklīgi Stop un pietiek! Svešu cilvēku piezīmes, hopes un vientiesa. speram soli tur, kur pamati nav un nebūs tikpat tuvu, tuvu visi mūsu amata rekrūši. manas mājas ir tur, kur es jūtos brīvs. varbūt kādu reizi grūtāks rīts, bet viss. tas viss nozūd, lai diena gaida nakti. liekas svešāk ir viegli, dziesma smaida taktī. es kā svešinieks eju tev pa ielu garām. man aiz muguras paslīd visi pagātnes parādi.
Es ienīstu, es iemīlu Ar katru brīdi tevi aizvien vairāk. Līdz sirds dziļumiem tev uzticos. Man nepietiek šo asaru, Šo ciešanu dēļ vienaldzības, Tāpēc sevī paturu un klusēju.
Tu neesi vairs tāds, kā biji. Es tevi nepazīstu. Mēs kā divas zvaigznes krītam No debesīm un degam. Līdz kopā elles liesmās Mēs izgaistam. Kavēsimies atmiņās un atgriezīsimies.
-Mēs izgaistam. -Jā, mēs izgaistam tālumā Tajā brīdī kad klusums, Ir jārunā. Divi svešinieki satiekās, bet es.. -Es klusēju. -Jā, es klusēju tā ir vieglāk. Mīļā panāc priekšā tu tik sveša, Bet tu.. Esmu gatavs tiesāt, jā!
Es ienīstu, es iemīlu Ar katru brīdi tevi aizvien vairāk. Līdz sirds dziļumiem tev uzticos. Man nepietiek šo asaru, Šo ciešanu dēļ vienaldzības, Tāpēc sevī paturu un klusēju.