Viņa bija tā, kura šo iesāka, Es tikai stāvēju apmulsis, klusums-kā tiesā, Ar šarmu apburošu, slaida brunete Veiksmes fortūna, kad esi blakus tu, Bet būs viss sarežģīti, un dažādi pavērsieni, Būs brīži, kad laiku mājās, tu kavēsi viena, Būs viss lieliski un viss kā plānots, Lai darbi šoreiz nerunā, ieklausies vārdos, Tava balss ir pasakaina kā zīdaiņa sirdspuksti, Es dzirdu tavu balsi kilometriem, es dzirdu čukstus, Kaut esam nonākuši krustcelēs, Parādi bez manis, mīļā, kādu, kurš just spēs, Pasaule ir tāda, kāda esi tu, jeb otrādi, Piedzīvot to brīdi, kad dēlam varēsim mēs dot vārdu, No visām zvaigznēm spožākā debesjumā, Nāc ar mani, mīļā, nāc man tuvāk.
Es nevēlos būt zaudētājs, Tās cerības, es zaudēju tās, Kad esi līdzās man, tad ir tik viegli nedomāt. (2x)
Tie septiņi gadi skrieti tik ātri Gluži kā steidzoties prom, Tas lielais smagums no pleciem maniem, Beidzot ir nost, Un lai cik stulbi, reizēm neliktos, Nesanāk atkal, Būt kaut kam vairāk par putekli, kuram nepanākt pasauli, Jēga ar galvu lido simtiem to zaudēto iespēju, Koks neizaug, nekas, Es pa jaunam to iesēšu, Es zinu to, ka manai sievai būs viss, ko vaig, Un es jau nebūšu tas, kuram nepietiks laika, Lai viņas acīs pamanītu skumjas, Kad viņa saka, ka nesāp, Lai viņa justos kā desmitniekā, pat, ja tuvu tam netrāpa, Tie mazie sīkumi, bet zini, Kad esi līdzās, ir viegli, Viegli padoties, atdot, dot un piedot vien, Kad eju pretī tev tumsā, Man pat nevajag gaismu, Es tevi sajūtu pa gabalu vietā, Kur pazūd laiks, Un, ja tu prasīsi man, Kādi ir plāni, ko es gribu, Es vēlos sagaidīt ar tevi nāvi, To es zinu.
Es nevēlos būt zaudētājs, Tās cerības, es zaudēju tās, Kad esi līdzās man, tad ir tik viegli nedomāt. (2x)
Es nemāku zaudēt, Lai ko arī tev sniegtu, tev tāpat viss jau būs.
Balts plīvurs, Mendelsons gaida"Jā" vārdu, Jā,jā. Lai ko arī tev sniegtu, tev tāpat jau viss būs.
Es nevēlos būt zaudētājs, Tās cerības, es zaudēju tās, Kad esi līdzās man, tad ir tik viegli nedomāt. (2x) Un ir tik viegli nedomāt...