Ja tā ir dzīve, ko es dzīvoju, tad vēlos to pavadīt ar Tevi. Kamēr lidoju kā putns augstu debesīs, Mūs neviens tur nenesīs, pašiem jāmācas lidot. Es nepalikšu gribot, esmu dabūjis, ko vēlos. Kad tu krīti, es cēlos un padevu tev roku, Jo ja skumji tev, tad smoku nost, Kaut pirkstos kod, bet mani tu nepazaudēsi. Es esmu piedzimis, lai tevi saudzētu un mīlētu, Zinu, ka tevi dievinu, lai arī kādām kārtīm zīlētu Atgādini, pasaku par neglīto pīlēnu, kurš Iemīlējās meitenē skaistā un viss kļuva vēl skaistāk. Tās tavas maigās rokas, kamēr apkārt man kaili koki Tavas perfektās lūpas, kamēr apkārt man tevis trūkst. Tavs kārdinošais augums, es saku, ka pieskarties nav ļauts jums, Jo tas viss pieder man. Un ja skumji, tad iedzer gan, un tev uzrakstu: Gaidi dienu, kad atkal būšu tev blakus, lai zini, Ka sirds mana pukst tikai blakus tev. Vārdi skaisti un zini, ka arī no sirds. Kamēr izlieku vārdus uz bīta, acis man mirdz aiz laimes.
Es varu droši teikt, ka esmu laimīgs Es biežāk būšu sastopams smaidīgs Jo katrs rīts, kad ceļos un domāju par tevi Ir neiedomāji skaists. Un zini, ka manas jūtas pret tevi negaist Pat ja būs negaiss, es soļošu droši tev pretī Neesmu es kretīns un netaisu darbus netīrus. Es daru visu, lai putni lidotu vēl augstāk, Lai melodija skanētu vēl skaistāk Lai mūsu briljanti jūrā vēl skaistāk laistās. Katra nakts ir mūsējā, jo mūsu sirds kustējās vairāk un vairāk Mēs nebūsim tie, kas baidās no nākotnes. Mūsu dvēseles pārdodas viena otrai, Mēs dzīvojam gleznā, katrā rokā pa vienai otai Es tevi nepametīšu, zini Lai arī ko tu domā par mani, es tevi no visas sirds dievinu. Zaķis mans.