Es pat nezinu ar ko lai sāk tagad.. Bet zinu, ka mana sirds sāp ļoti Un ko, lai padara- katram gadās, ne?! Un zini, es joprojām tevi dievinu Un, lai arī kāda tu būtu un lai arī kā tu uzvedies Es pat nezinu, ko teikt vairāk... Godīgi sakot, man tagad ir asaras acīs Un es nezinu vairāk, ko darīt, kur likties, Bet zini, ka baigi sāp man tagad Pats vien esmu vainīgs Nekad neatlaist... nekad...
Es vairs nezinu, ko teikt, nezinu, kur lai liekos.. Katru brīdi mīļu, kad pēc tevis tiecos, Tu mani atgrūd un mana sirds sāk lūzt Es vairs nevēlos zaudēt un iegūt Sirds neelpo un spiež krūtis Es tavu roku turot jūtos kā septītajās debesīs Aizveru acis, skaitu līdz trīs un Tevis vairs nav Tik daudz sāpju un prieku ar tevi kopā tika piedzīvoti Es tevi, Kika, dievinu ļoti- bēdīgas notis un ārā mēnesnīca Es vairāk nedzīvoju un krītu... Guļu es uz zemes, Tu mani neredzi Piedod par visu, ko es esmu tev teicis un pāri darījis Es esmu varējis visu vērst par labu, bet mana daba ir strīdēties Esmu vēlējies Tevi mīlēt vien, bet tas man neizdosies- Viss beidzās nesācies Es esmu spēlē, kur iespēju ir nekrāpties Ķermenis palicis auksts, ledus palikts zem plaukstas Un man jau atkal ir auksti bez Tevis..
Bez tevis nakts ir kā bez zvaigznēm Bez tevis diena ir kā bez saules un lietus Es pie tevis skrietu, ja būtu spēka Es nepasargāju tevi no grēka- pieķēros ātrāk nekā vajadzēja Es šodien asaras lēju un es to nedaru bieži Es vairs nevaru, man sirdī griež atmiņas Kas mani tirdīja katru mīļu sekundi, kad domāju par Tevi. Paldies par visu, ko jebkad Tu man devi- es to novērtēju Es skrēju ātrāk par vēju, Plūdu straujāk par plūdiem Ja tu domā, ka man Tevis Pohuj, tad kļūdies Jo es vairs nesaprotu, kas notiek- gribās skābekli nogriezt Un nejust kaut minūti, zinot, ka nejutīsi līdz ar mani Lietus līst, bet tu nezvani... bet tu nezvani.. Telefona ekrānā bilde Tava, Tava skaistā seja, kura tur mani pie dzīves..
Es tagad esmu brīvs un ne pavisam laimīgs-Vairs nevēlos smaidīt, Ar laiku to aizmirsīs-Tikai iemācies gaidīt Laicīgi pazudu no dzīves Tavas Es slīkstu lēnām tumsā un nebūtībā Ja būtu veidots no stīgām, tad pārplīstu Manas rētas pāris sirdī nedzīst Es vairs nemīlu, jo esmu aizmirsis kā to darīt Man vairs nav svarīgi, kas es esmu, bet kāpēc neesmu ar Tevi Mana dvēsele nomirusi, mana pēdējā asara nobirusi Veros gaisā, kur putni lido Mūsu melodija vairs neskan skaistāk Mūsu dimanti vairs nelaistās Un mūsu devīze- "Nekad neatlaist" vienā mirklī pagaisa Un viss ko turēju- ir atlaists....