Cik pazaudēts Tāds miris debesjums Nebūt ne melns Un tas nav pārmetums Tur kāds vēl mīt No rokām dienas slīd Jel piedodiet Tas skan kā pārmetums
Un kad nav nekā ko pazaudēt Un kad nav vairs kur nepaspēt Tad atliek vairs kā ieķerties Pusnakts zirgiem krēpēs un prom
Mans Dievs, cik dzīvs Tāds miers neiepazīts Man doties līdz Tas ceļš ir brīvs Jau tik, tik drīz Aiz mākoņiem aust rīts Zemi ieraudzīt Tas nāk kā ielūgums
Un nepārbīties No tūkstošiem Ceļā sastaptiem Pusnakts jātniekiem Un prom, un prom Tā pa īstam prom.
****************************************************** Узнайте больше о Мартиньше Фрейманисе и группе "Tumsa" - вступайте в фан-клуб: