Kad vēl viens solis atlicis Līdz debesīm sāk lietus līt Un tā vienmēr, līdz mirklis vēl Līdz laimei kādam paliek žēl Aiz desmit tūkstoš debesīm Ir septītās tās melīgās Tev liekas tālāk iet nav vērts Bet ceļš kā vienmēr gluds un ērts
Un tāpēc, ja sāpēs Prasi kāpēc Tas kāpēc Un tāpēc ir jāredz kā tev sāpēs Tas kāpēc
Kā vienmēr mazliet muļķīgi Es iesprūstu starp pasaulēm Tur augstāk kāds ar eņģeļiem Met smieklus cauri mākoņiem Es tāpat lidot neprotu Man lūdzu spārnus atstājiet Man bail mazliet, nu piedodiet Jūs redzat tālāk nav kur iet
Jau tepat, jau tepat, Mazliet drošāk...
****************************************************** Узнайте больше о Мартиньше Фрейманисе и группе "Tumsa" - вступайте в фан-клуб: