Lai nekad vairs nebūtu auksti Krāju siltumu samiegtās acīs Runāju maz, bet salstu vienalga Un turos siltākām būtnēm blakus
Šeit ir jāstrādā pat tad, kad negribas ēst Rūsa rūpējas, lai vienmēr būtu, ko darīt Tu esi līdzās, bet tevi nevar manīt
Redzi, māsiņ, vagoni rindā stāv Vedīs aktierus projām Tur, kur izrāde sāksies Bet es palikšu saknēs Būšu cilvēks no zāles Bet es palikšu saknēs Būšu cilvēks no zāles
Un es redzu, kā viņas kasē Visu dienu krājas nogurums Un kārtējais cilvēks ir tikai šķērslis Līdz brīdim, kad varēs iet smēķēt
Cigarete kā Bikforda aukla Sadeg metāla pelnu traukā Ir jāiet pelnīt, lai atkal būtu, Ko tērēt, redzi, māsiņ Redzi, māsiņ, māsiņ
Pie mums bij’ atbraucis komisārs Oa! Komisār, kur gan tu biji Šos gadus – tev šineļa vietā ir uzvalks Un mauzeris nesilda sānus