Man šodien nav naudas, un daži domā, Ka tas ir vienīgais veids, kā runāt patiesību. Bet es neņemu vērā, atmetu kaunu, Arī algas dienā runāju, ko gribu.
Nav, kur palikt pa nakti, es saņemu spēkus, Eju cīņā ar tramvaju konduktoriem. Bet tie izrādās taktiski, neceļ brēku, Un atļauj man skatīties pa vagonu logiem.
Bet pa stikliem eju kā pa dimantiem, Tad kā pa rubīniem. Pa stikliem eju kā pa dimantiem, Tad kā pa rubīniem. Pa stikliem eju kā pa dimantiem, Tad kā pa rubīniem, Tad kā pa tuneli izeju cauri, A tur kur aug zāle.
Jā, man vairāk nesāp, tu zini Es esmu pārdevis sāpes, kļuvis bagāts Piekrāptie pircēji lec no krēsliem Dzenas man pakaļ, grib mani panākt
Jo prece ir veca, prece ir slima Un nolietota līdz pat kaulam Es tiku vaļā no sliktajām ziņām Un tagad skrienu cik jaudas pēc jaunām
Bet pa stikliem eju kā pa dimantiem, Tad kā pa rubīniem. Pa stikliem eju kā pa dimantiem, Tad kā pa rubīniem. Pa stikliem eju kā pa dimantiem, Tad kā pa rubīniem, Tad kā pa tuneli izeju cauri, A tur kur aug zāle.
Mēs iesim pakaļ Un, ja pretī nāks menti, Mēs izliksimies skaidri, Izliksimies inteliģenti.