Hospitāļu iela - Par dimantiem | Текст песни

• Тексты песен
• Hospitāļu iela
• Par dimantiem

Man šodien nav naudas, un daži domā,
Ka tas ir vienīgais veids, kā runāt patiesību.
Bet es neņemu vērā, atmetu kaunu,
Arī algas dienā runāju, ko gribu.

Nav, kur palikt pa nakti, es saņemu spēkus,
Eju cīņā ar tramvaju konduktoriem.
Bet tie izrādās taktiski, neceļ brēku,
Un atļauj man skatīties pa vagonu logiem.

Bet pa stikliem eju kā pa dimantiem,
Tad kā pa rubīniem.
Pa stikliem eju kā pa dimantiem,
Tad kā pa rubīniem.
Pa stikliem eju kā pa dimantiem,
Tad kā pa rubīniem,
Tad kā pa tuneli izeju cauri,
A tur kur aug zāle.

Jā, man vairāk nesāp, tu zini
Es esmu pārdevis sāpes, kļuvis bagāts
Piekrāptie pircēji lec no krēsliem
Dzenas man pakaļ, grib mani panākt

Jo prece ir veca, prece ir slima
Un nolietota līdz pat kaulam
Es tiku vaļā no sliktajām ziņām
Un tagad skrienu cik jaudas pēc jaunām

Bet pa stikliem eju kā pa dimantiem,
Tad kā pa rubīniem.
Pa stikliem eju kā pa dimantiem,
Tad kā pa rubīniem.
Pa stikliem eju kā pa dimantiem,
Tad kā pa rubīniem,
Tad kā pa tuneli izeju cauri,
A tur kur aug zāle.

Mēs iesim pakaļ
Un, ja pretī nāks menti,
Mēs izliksimies skaidri,
Izliksimies inteliģenti.