Igo & Maija Lūsēna - Vai nebiji tā Tu | Текст песни

• Тексты песен
• Igo & Maija Lūsēna
• Vai nebiji tā Tu

Pesni.guru - сайт для Гуру

Lūk, krēsla maigi nošalc man gar seju.
Vai nebiji tā tu?
Lūk, tumša nakte zaļiem smiekliem smēja.
Vai nebiji tā tu?

Lūk, maigi pērkons tālē nodunēja.
Vai nebiji tas tu?
Lūk, nodrebēja dvēsele no vēja.
Vai nebiji tas tu?

Lūk, sudrabasras mēnesnīca lēja.
Vai nebiji tā tu?
Lūk, zvaigznīte man logā iespīdēja.
Vai nebiji tā tu?

Lūk, maigi pērkons tālē nodunēja.
Vai nebiji tas tu?
Lūk, nodrebēja dvēsele no vēja.
Vai nebiji tas tu?

Lūk, sudrabasras mēnesnīca lēja.
Vai nebiji tā tu?
Lūk, zvaigznīte man logā iespīdēja.
Vai nebiji tā tu?

Lūk, cerība man krūtīs uzziedēja.
Vai nebiji tas tu?
Lūk, zvaigznīte man logā iespīdēja.
Vai nebiji tas tu?

Balss:
Dievs nu beidzot cilvēku radīja —
Vienu aci un ausi, divām rokām
Un kājām, teikdams:
Tev būs redzēt tik labu,
Dzirdēt tik labu
Un staigāt tikai pa labajiem ceļiem.
Būsi līdzīgs tu dieviem,
Cēlies iz mūžīgā dievības gara.
Bet atnāca velns, un cilvēkam guļot,
Taisīja otru aci un ausi, teikdams:
Ļaunu tev redzēt, ļaunu tev dzirdēt,
Un staigāt tikai pa ļaunajiem ceļiem.
Nokaudams, maitādams visu,
Uz zemes radīsi niknāko pekli.