Vēstule Es skatos sārtā kļavas lapā, Ko rudens vējš un lietus kapā, Tik sārta tā kā saule rietā. Šī lapa dabas vēstule, Ko raksta koka dvēsele. Par savu sauli pasaulei, Par to, cik maigs bij' pavasar's Kad plauka zēla katrs zars, Ko skāra vēlīgs saules stars. Par to, ka saule vasarā Tai dzēla tā kā negudra, Un rimās tikai vēlu vakarā. Par to, ka miers reiz vajadzīgs, Ka saules skatiens tagad slīps, Bet rudens vējš tai vienaldzīgs.
Vēstule galā Un citām to līdzi No zara vējš noplēsis Cels debesīs. Vēstuli atradīs Vientuļā ielā Kāds sētnieks no rīta Un prom aizslaucīs.