tu nāc lēni laidusies kā spilvens noskaitusies es naktī pamostos un slikti guļu man nav laika nav elpas nav telpas kur tumsā tramvajs sliedes pazaudēja un aizgāja prom un atnāca cilvēks ar tādu seju kā vēl it nekad, nekad mana misija sākusies teica kāds vīrs un metās spogulī tev līdz
kas tur tā vizinās un māj ar roku vējš līst zili pūkains sniegs tik zaļām acīm nojaust nav vērts ceļš, pa ko tu ej kā smiltis vējā klīst tev līdz
es runāju varbūt man tikai liekas, ka es runāju? virkne vārdu, kas vienīgie pūlas izteikt to, ko es domāju?
guvernante - diversante absolūtā ekskursante brauc uz motocikla
nepaskatoties
pat nepieskaroties uz vienas rokas balansē un noslēpumus sacerē skolotājas miera stājā guvernanti sveicināja visu dienu rosījās plūca puķītes un ēda konfektes un pasmaidīja saprotoši guvernante - diversante
viņa cieši saņēma manu roku un veda sev līdz tā bija istaba pilna ar papīra kuģīšiem viņa saplēsa tos un teica mēs esam divi mēs visi esam divi
man nav laika, man jāsteidzas teica kāds vīrs ar runām tevī ieķēries
es runāju varbūt man tikai liekas, ka es runāju? virkne vārdu, kas vienīgie pūlas izteikt to, ko es domāju?
guvernante - diversante daudzkārtējā debitante trauc uz motocikla nepamodusies pat nepagriezusies ar pieri sienā ieskrējusies nepaskatās aizmirsusies zelta lentēs ietinusies zelta kurpēs apāvusies dzied tik nesteidzīgi skatās spogulī un klausās pulkstenī kā pieslēgta pie elektrības nesaprotot sakarības
skolotājas miera stājā guvernanti kaunināja visu nakti lietus lija viņa lietu salasīja mērķtiecīgi nepareizi vienā ritmā soļi greizi pilsētā un lauku mājā minimālā liberālā
viņa teica kā tev trūkst? vai tavs durvju zvans nedarbojas? vai šie putni nedzied pietiekoši skaļi? vai šī zāle nav pietiekoši zaļa? mēs esam divi mēs visi esam divi