Aizej tu uz darbu, atnāc tu no darba, Kas mūs vieno, kas mūs šķir. Neplānoti svētki, ikdienība skarba, Kā mums nav, un kas mums ir.
Paliksim kopā, paliksim kopā, klusi skaitu lūgšanu. Paliksim kopā, tā, lai ir labi, Tā, lai ir kā bija. Pienāc man klāt, tu pienāc man klāt, Tu pasaki, kā gan mēs nonācām tik tāl. Pienāc man klāt, tu pienāc man klāt, Tu tā, ka man grūti parunāt. Tu man pieskaries, manām sakniebtajām lūpām Vai mēs ceļamies, vai atkal jau klūpam?
Tā taču nav, ka mēs pārtrūksim pušu, Tā taču nav pasaki klusu, kā, lai mēs zinām, ko, lai mēs zinām vai pilnīgas beigas, vai jaunu sākumu?
Nenāc man klāt, nu nenāc man klāt, Jel nesaki, kā gan mēs nonācām tik tāl. Nenāc man klāt, nē, pienāc man klāt. Ak, dievs cik ir grūti parunāt!
Es tev pieskaros, tavām sakniebtajām lūpam. Vai mēs pieaugam, vai mēs pamazām drūpam? Vai tu mani dzirdi, vai tu mani dzirdi, Vai tu vispār ieklausies, padomā ar sirdi, padomā ar sirdi, Kā mums ir, un kā mums ies Paliksim kopa, paliksim kopa, Klusi skaitu lūgšanu, Paliksim kopa tā, lai ir labi, Tā lai ir kā bija.
Neplānoti svētki, ikdienība skarba, Viss mums ir un nav nekā. Dziedi tu vai raudi, dziedi tu vai raudi, Tu man esi vienīgā. Paliksim kopā, paliksim kopā, klusi skaitu lūgšanu. Paliksim kopā tā, lai ir labi, Tā, lai ir kā bij.