Vai tā straujā upe bija, Saldā miegā nemanīja, Viņas prieku salasīja,
Iemainīja.
Sārta jūra mieru sauca, Mēness viņai pēli jauca, Pērkonlietus izvandīja
Izbārstīja.
"Nemosties mīļā", Mēmi lūdzās viņš. "Nekā tur nebija Tev tikai izlikās. Nemosties mīļā - Nedaudz izlijis vīns. Nekā tur nebija, Laiks aizdomājās." Svārkus tvēra, ārā skrēja, Vārtus vēra, neatvēra, Straujo upi ieraudzīja,
Nobijās,
Durvis cieši aizbultēja, Ogles krāsnī noslāpēja, Viņas lūpas nepazina,