Kad nevienam ko teikt vairāk nav Un priesteriem vairs nav ko sludināt Vienīgi mēnesim ļauts Par zudušo dēlu mani uzrunāt Jo atkal tis aizmirsts it viss Kas solīts un kas reiz jau pazaudēts Jo vēlreiz tos zirgus nakts dzīs Kas jūru skrien un nedeg ugunī Trakajiem zirgiem skriet līdz Un aizmirst vai vakars vai rīts Tas vienmēr būs, kas mani dzīs Miera nedos, lai varu sevi pierunāt Vienalga uz kurieni iet Arvien sauciens skan cituviet Viss viens - pazaudēt, sameklēt Kaut trīs dzīves tam iztērēt