Ai, tēvu zeme stūru stūriem, Cik tuvs un pazīstams it viss: Gan Kolkas raga vēji sūrie, Gan leišu males debesis.
Visapkārt zeme zied Kā zilis zieds un tik, Tik neparasti viegli iet, Pat nedomājot, cik Jau dzīvē nostaigāts, Jo vēl aizvien, aizvien Ik rītus Kurzeme Kā cielaviņa pretī skrien.
Kā mātei sejā visā raugos, Kā māte manī raugās viss: Gan staltais Gaiziņš rudzu laukos, Gan bērzu birzīs Inesis.
Visapkārt zeme zied Kā zilis zieds un tik, Tik neparasti viegli iet, Pat nedomājot, cik Jau dzīvē nostaigāts, Jo vēl aizvien, aizvien Ik rītus Vidzeme Kā cielaviņa pretī skrien.
Var visu mūžu alkt un tiekties, Vēl vienmēr aicinās it viss: Gan Rāznas tāles neaizsniegtās, Gan Mākoņkalna atbalsis.
Visapkārt zeme zied Kā zilis zieds un tik, Tik neparasti viegli iet, Pat nedomājot, cik Jau dzīvē nostaigāts, Jo vēl aizvien, aizvien Ik rītus Latgale Kā cielaviņa pretī skrien.