Es varu raudāt, izšķīstot sapņiem. es varu pazust starp vienādiem torņiem. es varu neatrast ceļu caur dūmiem, es varu zaudēt, sabrūkot mūriem. bet to, ka tikai, skropstām paceļoties, balta gaisma tver mani atkāpjoties, to es nosapņoju pa īstam. es varu noslīkt, iemests jūrā, es varu dreifēt, atstāts bez burām. bet to, ka tikai, matiem noplīvojot, rodas vējš, kas mani aizrauj projām, to es nosapņoju pa īstam, pa īstam...