Kādu dienu, kādu dienu Pastardiena nāks, pastardiena nāks, pastardiena nāks Bet nekas jau, bet nekas jau nekļūst savādāks Tāpēc cilvēks nekļūt savādāks. Kādu dienu, kādu dienu, Projām iesim mēs, projām iesim mēs, projām iesim mēs Un no jauna, un no jauna Ziedēs dvēseles, ziedēs mūsu tīrās dvēseles
Un tāpēc glāzes paceļam mēs Par visu to, kas vēl tikai būs Par atnācējiem un aizgājējiem Par eņģeļiem un par velna miltiem Un tāpēc glāzes paceļam mēs Par visu to, kas sāpina mūs Par bēdām, kas nāks un bēdām, kas rims Par bērniem, kas skaistām meitenēm dzims
Kādu dienu, kādu dienu Kara kungi sauks, kara kungi sauks, kara kungi sauks Un ar sērām, un ar sērām mīlestību jauks Mūsu skaisto mīlestību jauks Kādu dienu, kādu dienu Jāatvadās būs, jāatvadās būs, jāatvadās būs Bet mēs atkal satiksimies Tur kur vijoles, prieka maršu spēlēs vijoles
Un tāpēc glāzes paceļam mēs Par visu to, kas vēl tikai būs Par atnācējiem un aizgājējiem Par eņģeļiem un par velna miltiem Un tāpēc glāzes paceļam mēs Par visu to, kas sāpina mūs Par bēdām, kas nāks un bēdām, kas rims Par bērniem, kas skaistām meitenēm dzims