uz lēģeriem mūs komunisti dzina un varmācīgi ņēmās pārkrievot - nu pašu zemē brāļi iznīcina kas amatus un naudu nozagt prot
kas brīvība - spriest bezdarbniekam grūti vai kartupelis ūdens malks vai spirts? no tribīnes kas auro pilnu krūti nav brālis mums bet svešķermenis ir
par bāreņiem lai paceļam šo kausu par pensionāriem izmisums ko grauž ne varenajiem acu ir ne ausu - no mūsu nelaimes tie savu laimi auž
cik bezgalīgas sāpju kausam dzīles to nodzērusies māte pastāstīs es mīlu Latviju - bet vai tā mani mīlēs vai varas nozagta vēl bezcerībā dzīs
lai dzīvo ubagi un pazemoto kārta lai dzīvo pakritušie dzimtās grāvmalēs - mums latvju zemes dubļi sejas vārta jums sirdsapziņai dubļi esam mēs
kā akli sikspārņi mēs tumsā redzam ceļu kaut spirts un kartupels vien galdā celts mums pieder Latvija ne saujai treknu meļu un laimes pīšļi reiz būs mūsu zelts
ai Latvija tu manā sirdī rēta ai mana tauta - jāta čakarēta ja gribi brīvību to "točkās" tirgo kannām ja gribi aizmirsties no jāņiem dzer līdz annām